-
Veikals
- Zīmoli
- Biznesa dāvanas
-
Par mums
-
Vides speciālisti kara ietekmi uz Ukrainas dabu un dzīvniekiem sauc par "ekocīdu" un cenšas izvirzīt Krievijai starptautiskas kriminālapsūdzības par jau nodarītajiem vides postījumiem ar savu militāro spēku.
"Vide ir kluss konfliktu upuris," sacīja Dags Veirs, Konfliktu un vides observatorijas pētniecības un politikas direktors. < /p>
Klimata departamenta vadītāja Jevgēņija Zasiadko atzīmēja, ka Krievijai ir jāmaksā ne tikai par bojāgājušajiem un ievainotajiem cilvēkiem, ne tikai par infrastruktūru un pilsētām, bet arī par kaitējumu videi. "Manas lielākās bailes ir, ka postījumi būs tik lieli, ka mēs nevarēsim tos atjaunot."
Pēc tam, kad februārī Krievijas spēki iebruka Ukrainā, pasaules uzmanība tika pievērsta smagi apšaudītajām valsts pilsētām. Taču Ukrainā, kas atrodas pārejas ekoloģiskajā zonā, var atrast vitāli svarīgus mitrājus un mežus, un ir daudz cilvēku neskartu stepju. Melnās jūras biosfēras rezervāts, kas atrodas Ukrainas dienvidu piekrastē, ir gājputnu patvērums, kur ziemo vairāk nekā 120 000 no tiem. Apkārtnē esošajos mitrājos mīt arī krāšņs retu sugu klāsts, tostarp baltais ērglis, melnais stārķis. Rezervātā dzīvo Melnās jūras delfīni, mīkstmieši, zivis, aug reti ziedi.
Ienaidnieka karaspēks ienāca vairāk nekā trešdaļā valsts aizsargājamo dabas teritoriju. Militārās aktivitātes izraisījušas tāda mēroga ugunsgrēkus, kādus var redzēt no kosmosa, radot bažas par putnu vairošanās vietu iznīcināšanu. Iznīcinātāji, tanki, karakuģi atstāj ievērojamu oglekļa pēdas gaisā un ūdenī. Bombardējot, dabā izplūst degviela un nafta, augsnē un augsnē nokļūst kaitīgās ķīmiskās vielas, tiek iznīcināts auglīgais augsnes slānis, veģetācija un bioloģiskā daudzveidība. Ēkām eksplodējot, savvaļā nonāk betons, kabeļi, caurules un citi gruži.
Luhanskas apgabalā okupanti vairākas reizes raidīja tankam ar slāpekļskābi. Šo ķīmisko ieroci izmanto arī sprāgstvielu izgatavošanai. Atmosfērā izdalās slāpekļa oksīds, siltumnīcefekta gāze, kas noārda ozona slāni un ir 265 reizes kaitīgāka klimatam nekā oglekļa dioksīds. Tas nodara kaitējumu ne tikai videi, bet arī cilvēkiem un dzīvniekiem. Slāpekļskābe ir bīstama ieelpojot, norijot, nonākot saskarē ar ādu un gļotādām. Skābie tvaiki kairina elpceļus.
Karā izmantotie ieroči un militārais aprīkojums arī atstāj "mantojumu" uz vidi. Sauszemes mīnas, kasešu munīcija un citas sprādzienbīstamas kara paliekas var ierobežot zemes izmantošanu lauksaimniecībai, piesārņojot augsni un ūdens avotus ar metāliem un kaitīgiem enerģētiskiem materiāliem.
Vienas uz lauka nomestas bumbas ietekme uz vidi ir postoša — tā izveido krāteri zemē, iznīcina savvaļas dzīvniekus un izdala smagos metālus un toksiskas ķīmiskas vielas.
Dažas pilsētas, piemēram, Mariupole, tika tik spēcīgi bombardētas, ka tagad tās ir neapdzīvojamas gan infrastruktūras trūkuma, gan vides augstās toksicitātes dēļ.< /p>
Ukraina ir pilna ar ķīmiskajām rūpnīcām un noliktavām, naftas krātuvēm, ogļraktuvēm un citām rūpnieciskām iekārtām, kuras, ja tās tiek sabojātas, var radīt milzīgu piesārņojuma daudzumu. Daži no tiem jau ir cietuši.
Ecoaction atzīmēja, ka ir bijuši vismaz 36 uzbrukumi fosilā kurināmā infrastruktūrai, 29 uzbrukumi spēkstacijām, 7 uzbrukumi ūdens apgādei un 6 uzbrukumi kodoliekārtām.
Pēc uzbrukuma Sumykhimprom ķīmiskajai rūpnīcai Ukrainas ziemeļos sāka plūst amonjaks, kas izplatījās 2,5 km rādiusā, piesārņojot gruntsūdeņu krājumus, augsni un savvaļas dzīvniekus.
Naftas un gāzes rūpnīcas Harkovā kopš kara sākuma arī ir stipri apšaudītas, atmosfērā izlaižot milzīgu daudzumu siltumnīcefekta izraisošu gāzu un citu piesārņotāju. Ukraina jau pirms kara cīnījās ar vides problēmām. Valsts paļāvās uz fosilo kurināmo, tai bija novecojusi infrastruktūra, tai bija milzīga ķīmiskā rūpniecība, un tā pastāvīgi saskārās ar atkritumu apsaimniekošanas problēmām. Donbasa reģions jau sen ir bijis rūpnieciskās darbības centrs, kas rada gandrīz pusi no Ukrainas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Donbasa gadiem ilgi ir bijusi Krievijas vadīta bruņota konflikta vieta, izraisot milzīgu piesārņojumu. Vairāk nekā 530 000 hektāru aizsargājamās zemes ir ietekmēti, bojāti vai iznīcināti," norāda Apvienoto Nāciju Organizācija.
Visas šīs problēmas ļoti sarežģīja karš. Piesārņojuma un toksisko vielu attīrīšana prasīs vairākus gadus un vēl ilgāku laiku, lai atjaunotos ekosistēma. Pat pēc kara beigām vides postījumu sekas var ilgt gadu desmitiem.
Foto Petros Giannakouris
VIDES PROBLĒMAS PIRMS KARA
Komentāri tiks pārskatīti pirms publikācijas.
