-
Veikals
- Zīmoli
- Biznesa dāvanas
-
Par mums
-
Kopš akmens laikmeta cilvēks ir ievērojami mainījies, taču gan toreiz, gan tagad mums visiem ir viena dzīves pamatvajadzība - radīt sev labklājību. Vienīgā atšķirība ir tā, ka pirms daudziem gadiem mūsu labklājība aprobežojās ar pajumti, pārtiku un siltu apģērbu. Tagad, kad tas viss ir kļuvis par ikdienu, mēs vēlamies daudz vairāk. Problēma ir tā, ka iespēja iegūt vairāk nav mūs padarījusi laimīgākus. Gluži pretēji, mēs kļūstam arvien aizkaitināmāki, skumjāki, neapmierinātāki, ja mums kaut kas nevar būt vai kad redzam, ka citiem ir vairāk. Daži psihologi šo uzvedību dēvē par "hedonisku skriešanas celiņu". Mēs skrienam, pērkam, cenšamies radīt sev bagātību, bet turpinām atgriezties pie tā paša punkta. Ja ilgtermiņā ir vairāk, tas nepalielina mūsu laimi.
Apskatīsim šo situāciju karantīnas periodā. Pirms tam mums bija iespēja plašā izklaidē, iespēja iepirkties daudzos fiziskos veikalos. Šobrīd izvēles iespēju skaita samazināšanās mums šķistu skumji, un mēs sakām, ka būtu priecīgi, ja varētu atgriezties pie tā, kas bijis līdz šim. Lai gan ierobežojumi tiešām ir bēdīgi, bet atceries, vai tad mēs bijām 100% priecīgi? Tas tikai pierāda, ka "daudz" un "laime" nav atkarīgi viens no otra. Varbūt tagad ir īstais brīdis par to padomāt un mēģināt kaut ko mainīt?
Cik reizes esmu dzirdējis vai teicis sev frāzi "Es to nopirkšu, lai uzlabotu garastāvokli." Cik ilgi saglabājas šī gandarījuma sajūta? Iespējams, dažas stundas vai ilgākais dažas dienas. Pēc tam mēs atgriežamies savā dabiskajā stāvoklī un turpinām meklēt veidus, kā padarīt sevi laimīgākus.
Cik reizes tik liela izvēle mums ir radījusi vairāk apjukuma nekā prieka?
Cik reizes mēs esam teikuši, ka vēlamies noteiktas lietas, jo tas dos mums laimi, bet, ņemot vērā to, mēs vēlamies vairāk un vairāk. Vai daudzi cilvēki ar lielu māju un pagalmu ar daudzām mantām, automašīnu un citiem labumiem teica: "Man pietiek"?
Mūsu vēlmes un laimes meklējumi ir nepiesātināmi. Tomēr ir svarīgi saprast, ka materiālās vērtības negarantē laimīgu dzīvi un resursi, kas tiek izmantoti mūsu “notikumu” pirkumu veikšanai, izsīkst.
1
Sniedzot šīs atziņas, mēs nesakām, ka lietas pašas par sevi ir ļaunas, ka mums jāierobežo sevi ar visu, jāiet tuksnesī un jāatsakās no materiālās pasaules. Dažas preces patiešām atvieglo mūsu ikdienu un sniedz mums ērtības. Tomēr, raugoties no minimālisma perspektīvas, mēs bieži esam tik ļoti pieķērušies lietām vai vēlmei iegādāties, ka kļūst par noteiktu pārliecību, ka tikai tad, ja mums ir vairāk, mēs varam dzīvot labāk. Mums ir grūti atvadīties no novecojušām mantām, tāpēc mūsu mājas, noliktavas vai pat radinieku bēniņi ir pārblīvēti ar dažādiem neko un mēs turpinām iepirkties. Tad dusmojamies uz sevi, ka cik lietas ir palikušas neizmantotas, cik daudz drēbju neesmu ģērbusies, cik daudz putekļu sakrājies uz suvenīriem, jo es tos netīrīju. Un šeit sākas kalpošana lietām, nevis lietu izmantošana saviem mērķiem. Mēs pastāvīgi domājam par tiem, rūpējamies par tiem, piešķiram tiem vairāk vietas, tērējam naudu to funkcionalitātes uzturēšanai utt. Citiem vārdiem sakot, mēs pērkam sev nastu, par kuru esam apņēmušies rūpēties paši. Apturot šo laiku, mēs varētu kļūt brīvāki un koncentrēties uz būtiskām laimes izpausmēm.
Minimālisms ir uzskats, ka mazāks daudzums nav zaudējums. Šis ir ceļš uz kvalitatīvas dzīves meklējumiem, kad galvenais koncentrēšanās cēlonis ir tu pats un apkārtējie cilvēki, pieredze un vaļasprieki. Mēs nenosakām nekādus ierobežojumus vai aizliegumus noteiktām precēm. Gluži pretēji, minimālists pērk to, kas viņam ir svarīgs un vajadzīgs.
45" alt6
Mēs nesniegsim īpašu formulu, taču varat mēģināt pats atbildēt uz diviem jautājumiem:
Vairumā gadījumu daudzi var atbildēt "nē" uz pirmo jautājumu. Lai gan mums ir, kur dzīvot, ko vilkt, ko ēst, esam veseli, daudzos gadījumos pat cilvēki ar visu it kā atbild, ka nav laimīgi. Tā kā laime neslēpjas lietās, bagātībā un kvantitātē – laimi parasti izjūt tie, kas priecājas par nemateriālajām vērtībām un atklājuši iekšējo laimi. Lai justos laimīgs, ir svarīgi saprast un praktizēt laimes un iekšējās apmierinātības rituālus. Tā var būt joga, meditācija, atrašanās dabā, darba kārtība, kas prasa noteiktu laiku sev. Ir arī vairāki rakstiski avoti, kas liecina, ka laikā, kad esam pateicīgi, mēs esam laimīgi. Mēs varam justies pateicīgi, aizpildot pateicības dienasgrāmatu. Šis ir emuārs, kurā mēs katru dienu uzskaitām vismaz dažus iemeslus, kāpēc mēs to novērtējam.
Vai, atbildot uz otro jautājumu, jūs pieminēsit lietas, kas ir vismaz pirmie trīs laimes iemesli? Visticamāk tie būs cilvēki, emocijas, mirkļi, pozitīvi pārdzīvojumi, fiziskais stāvoklis. Piemēram, ģimene, profesionālā pašrealizācija, jauna pieredze, veselība. Meklējot laimi, mums vajadzētu koncentrēties uz šiem vai citiem punktiem, kurus jūs pats nosauksit.
Ņemot vērā pašreizējo periodu, mēs to varam pieņemt arī no pozitīvās puses. Varbūt tas nav velti. Varbūt šoreiz ir iespēja skaidrāk pievērsties patiesajiem laimes avotiem, norobežojoties no vēlmes sevi iepriecināt ar jauniem pirkumiem. Sāc rūpīgāk rūpēties par savu veselību, uzturēt ciešāku emocionālo saikni ar ģimeni, sāc piekopt jaunas aktivitātes un ieradumus, kas liks justies laimīgam. No otras puses, mēs esam ierobežoti, taču tagad mums ir mazāk izvēles iespēju, kas ļauj skaidrāk redzēt to, ko neesam pamanījuši vai veltījuši pietiekami daudz laika, lai līdz šim steigtos.
Mēs ticam, ka, uzsākot fundamentālas iekšējās pārmaiņas, izprotot savas vajadzības un to, kas liek mums justies patiesi laimīgiem, sakārtojot savu iekšējo māju, varam rast lielāku apņēmību mainīt ārējo māju sev apkārt – dabu un vidi, kurā dzīvojam. 😊🌿Komentāri tiks pārskatīti pirms publikācijas.
